Zvaigznes grāmata ’23. Lasītāju balsojums” rezultāti

Sestdien, 25. novembrī, atzīmējot Apgāda Zvaigzne ABC 30. jubileju, kopā esot autoriem, māksliniekiem, tulkotājiem un sadarbības partneriem, tika sveikti un godināti “Zvaigznes grāmata ’23. Lasītāju balsojums” uzvarētāji.

Jau trešo gadu Apgādā Zvaigzne ABC notiek balsojums par lasītāju iemīļotāko latviešu oriģinālliteratūras darbu pieaugušajiem “Zvaigznes grāmata. Lasītāju balsojums”.

Par savu grāmatu bija iespēja nobalsot 3 dažādos veidos – ņemot grāmatu lasīt bibliotēkās, balsot Zvaigznes grāmatnīcās un interneta vietnē balsojums.zvaigzne.lv. Līdz ar to katrā no kategorijām – grāmatnīcu, interneta un bibliotēku – ir trīs uzvarētāji.

Uzvarētāji – 1., 2. un 3. vietas ieguvēji – balvā saņems stikla mākslinieces Annas Varnases darināto balvu “Zvaigznes grāmata”.

Zvaigznes grāmatnīcu balsojums

Zvaigznes grāmatnīcās no 16. oktobra līdz 6. novembrim lasītājiem bija iespēja nobalsot par savu mīļāko latviešu autora grāmatu. Pavisam kopā tika saņemtas 894 balsis.

3. vieta – Zane Daudziņa “Mans kara gads”

2. vieta – Zane Eniņa “Santjago ceļš”

1. vieta – Ilona Balode “Ielu muzikantu piezīmes”

Bibliotēku balsojums

Sadarbībā ar Latvijas Nacionālo bibliotēku tika apkopoti dati, kuras no “Zvaigznes grāmata. Lasītāju balsojums 2023” iekļautajām grāmatām laika periodā no 2022. gada 1. septembra līdz 2023. gada 31. augustam ir bijušas visvairāk pieprasītās grāmatas Latvijas bibliotēkās. Pavisam kopā tika saņemtas 13’164 balsis jeb tik daudz reižu grāmatas tika pieprasītas bibliotēkās.

3. vieta – Kristīne Ilziņa “Es neliecināšu pret jums”

2. vieta – Gunita Lagzdiņa “Pareizs laiks”

1. vieta – Inguna Dimante “Melno kleitu čuksti”

Interneta balsojums

Trīs nedēļas, no 16. oktobra līdz 6. novembrim, bija iespēja interneta vietnē balsojums.zvaigzne.lv balsot par savu mīļāko grāmatu. Pavisam kopā tika saņemtas 5’828 balsis.

3. vieta – Ingūna Veide “Atbalss”

2. vieta – Zane Eniņa “Santjago ceļš”

1. vieta - Gunita Lagzdiņa “Pareizs laiks”

Apsveicam visus laureātus!

Paldies rakstniekiem par lieliskajām grāmatām!

Paldies lasītājiem par grāmatu lasīšanu un aktīvo piedalīšanos balsošanā!

Paldies bibliotēkām, kuras atbalsta un iesaka latviešu autoru darbus!

Izloze notiks, pirmdien, 27. novembrī. Rezultāti tiks publicēti balsojums.zvaigzne.lv un zvaigzne.lv

Balso par savu mīļāko grāmatu no 16.10.23. līdz 6.11.23.!

Balsojums par mīļāko grāmatu 2023 ir noslēdzies!

Atbalss

Ingūna Veide

Grāmata “Atbalss” uzrunās katru, kurš jebkad pieredzējis nedrošību un šaubas par sevi, un iedvesmos sevis pieņemšanas un izaugsmes ceļam. Šis ir autobiogrāfisks stāsts par cīņu ar slimību, kas Ingūnu šķietami padara atšķirīgu no citiem. Autore drosmīgi, skaudri un atklāti dalās pieredzē par to, kā uzveikt jau agrā bērnībā iemantotās bailes no neveiksmes un uzdrīkstēties dzīvot pilnskanīgi. Atslēga uz pašizpratni izrādās apzinātās elpošanas tehnikas apgūšana.

Brūnās acis

Arlita Laine

Brūnajās acīs atmirdzēja siltākā saule, mūsu pakalnu mākoņu malas un mūsu cilvēku smaidi. Viņš tik skaisti prata mīlēt un būt tuvu! Tik tuvu sirdij... Pusaudzes Arlitas ģimenē ir ienācis melnais labradors Madors. Tikai ar laiku viņi saprot, ko patiesībā nozīmē suns – tas ir tuvums, saprašanās, piedzīvojumi, pārdzīvojumi un atbildība. Liriski dokumentāls, sirdsietilpīgs Arlitas un Madora sajūtu un izjūtu stāsts par beznosacījumu mīlestību, par to, kā aug draudzība un līdztekus tai – cilvēks. Grāmatas lappusēs skan, dzīvo un elpo ziedošas Āraišu pļavas, ezera krasti, pakalni, alejas, smiekli un jaunības spars.

Dizainere

Marina Levina

Atklāts un smalka humora pilns stāsts par kādu arhitektu un mākslinieku dzimtu un sirsnīgu draudzību vairāku paaudžu garumā. Par degsmi un gara spēku. Par mīlestību un liktenīgu kaisli. Par ģimeņu noslēpumiem un tuvu cilvēku nodevību. Romāns ved aizraujošā ceļojumā, kur uz patiesu notikumu fona reāli personāži satiekas ar autores iztēles varoņiem, kur jūtams Vecrīgas, Mežaparka un Jūrmalas arhitektūras diskrētais šarms un izdzīvojamas dizaineres Martas radošā procesa aizkulises un emocijas.

Drauga tarifs

Astra Filipsone

Nata ir bijusi viena tik ilgi, ka vairs neatceras, kā ir pamosties, sajust siltu plaukstu uz pieres un dzirdēt kādu sakām: “Celies!” Turklāt jau labs laiks ir aizvadīts bezdarbnieces statusā, un ikmēneša brauciens uz Nodarbinātības valsts aģentūru viņai kļuvis par rutīnu. Natas dienas aizrit klusos pasaules vērojumos un pašapcerē, līdz firma “Čomiņš” viņai piedāvā neparastu darbu – uz vienu dienu kļūt par kāda cilvēka draugu. Nata iepazīstas ar puisi, kura segvārds ir Ķirzakas Smaids, ar Kriksīti, Maigu un citiem klientiem, kurus visus vieno alkas pēc cilvēciska siltuma. Dienu pēc dienas viņa iekļūst raibos notikumos, pārdzīvo visdažādāko emociju gammu, un, tuvāk iepazīstot “Čomiņa” klientus, arvien labāk apzinās pati savas vajadzības, kā arī pārliecinās par visiem zināmo likumu: ko sēsi, to pļausi.

Dubultportrets

Zigurds Neimanis

Darbā divas galvenās personas – pensionēts izmeklētājs Pauls Ezerlīcis, saukts par Sapalu, un noziedznieks, iespējamais slepkava, bijušais bērnunama audzēknis Arturs Kaminskis jeb Džīnō. Autors pamīšus apraksta Sapala un Džīno dzīvi pēc tam, kad ir konstatēts noziegums – kādā mazpilsētā ir nogalināta pastniece un autobusa šoferis. Paralēli kriminālai intrigai lasītājam ainu pēc ainas atklājas abu varoņu pagātne. Kurā brīdī krustosies abu varoņu ceļi?

Es neliecināšu pret jums

Kristīne Ilziņa

“Kristīnes Ilziņas stāsti ir par cerību un spītu. Par tiem, kuri astoņdesmitajos lēni, bet neatlaidīgi ārdīja komunisma ideoloģijas blīvo mūri, lai Latvija reiz taptu brīva. Kāds ar drosmi un pārliecību, cits bīdamies, bet ticēdams. Ļoti svarīgi un joprojām nepieciešami stāsti, kādu līdz šim mums ir pietrūcis. Bez patosa un liekas poētikas autore paver durvis uz dzīvi, kādu mēs dzīvojām Atmodas priekšvakarā. Parasti cilvēki neparastā laikā.” Jana Egle, rakstniece

Greizsirdīgās rotaļas, 4

Inguna Dimante

Dārzā zem lazdas divas meitenes spēlējas ar plīša vienradžiem. Bērniem savas rotaļas, pieaugušajiem savas – "Kameņu" mājā tiek svinēta sālsmaizes ballīte. Vai gan kāds varēja paredzēt, ka tai sekos baiss noziegums? Pazudusī mājas rezerves atslēga vedina domāt, ka slepkava jāmeklē starp ballītes viesiem. Sarežģītās lietas izmeklēšanu vada Megija Celma, kura tikko ir iestūrējusi laulības ostā ar advokātu Arni Celmu. Tikmēr abi nodaļas jaunie vīrieši – izmeklētāji Gatis Gudrais un Gatis Pipars – pavisam negaidīti sāk lenkt kādu pievilcīgu, procesuālo darbību gaitā nejauši satiktu sievieti.

Ielu muzikantu piezīmes

Ilona Balode

Ilonas Balodes otrajā grāmatā "Ielu muzikantu piezīmes" skaidri nolasāmi divi laiki viņas dzīvē: "pirms" un "pēc". Pirms nelaimes gadījuma ar dzīvesbiedru Rolandu un pēc tā. Abi šie laiki autores un viņas līdzgaitnieku dzīvēs pamīšus atspoguļoti, savijoties jau pazīstamajai ceļotāju bezrūpībai, vieglam dzīves tvērumam, mākslinieciskam, neparastam skatījumam uz pasauli un norisēm tajā, ar skaudru, eksistenciāli dziļu cilvēka būtības un sūtības analīzi. No zemeņu un zeķu zagšanas, bohēmiska trakuma līdz nopietnām pārdomām par cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, par sāpēm un nāvi. "Ielu muzikantu piezīmes" ir gan viegla, gan smaga grāmata: personiska, pat intīma Ilonas Balodes autobiogrāfija un vienlaikus neprātīgi krāsaina, vispārcilvēciska odiseja, kas liek uzdot sev daudz jautājumu, domāt un meklēt.

Kailums. Dvēseles stāsti

Elīna Žagare

Kailums ir manas greznākās drānas Es esmu par mazu Tavai Lielajai Patiesībai Jo tuvāk gaismai, jo lielāka Ēna. Es gribu dzīvot tā, lai mana Ēna nav lielāka par mani Pašu "Elīnas Žagares sirds un dvēsele vienmēr ir degoša. Viņa iestājas par cilvēcību un aktīvi rīkojas. Vai tas būtu Latvijā pirmais veiksmīgais sociālas ievirzes uzņēmums (“Otrā elpa”), ēkas atjaunošana Cēsīs (“Lāčplēša māja”) vai pašas garīgie meklējumi un eksperimenti. Tieši šajos meklējumos visskaidrāk atklājas Elīnas mutuļojošā enerģija, nemitīgā vēlme augt un mācīties un vienmēr klātesošā drosme.

Kārdinošs pavērsiens. Attiecību stāsti erotiskās noskaņās

Ilze Aizsila

Kaisles dzirkstele katru no mums var pārsteigt visnegaidītākajos brīžos (pusdienas pārtraukumā, attālinātā sanāksmē, ceļā). Arī fiziskās labsajūtas augstākās virsotnes var sasniegt neparedzētos apstākļos un vietās (laivā, siltumnīcā, purvā…). “Kārdinošs pavērsiens” piedāvā sešpadsmit eksotiskus attiecību stāstus, kuros intimitātei un erotikai atvēlēta īpaša loma. Uzmanību: šī stāstu krājuma lasīšana var ne tikai sasmīdināt, bet arī patīkami satraukt, tāpēc izvēlieties šim procesam piemērotu laiku!

Mana ome un vareņiki. Par manu vecmāmiņu, ukraiņu virtuvi un to, kā es nekļuvu par pavāri

Diana Bogdanova

“Grāmata aizved lasītāju uz pasauli, kurā nav aizraujošākas nodarbes par lēkāšanu pa atsperu dīvānu, šūpošanos sētas vārtos, maltīti paslēptuvē zem galda vai citām kontrolētām blēņām. Ja kaut kas noiet greizi, ome visu sadziedē ar zeļonku, mierinošiem vārdiem un plaucētas mīklas kūciņām. Garšas, smaržas un siltuma pilnas ir gan bērnības atmiņas, gan ukraiņu omes receptes. Pēc grāmatas izlasīšanas ir atdzīvojušās arī manas bērnības atmiņas un kājas ved uz virtuvi, lai pagatavotu ķiršiem pildītus vareņikus, sulīgus sirņikus vai kreptīgu ukraiņu boršču.” Zane Eniņa, ceļotāja un grāmatu autore

Mans kara gads

Zane Daudziņa

Šoreiz jau no paša sākuma bija skaidrs, ka Zanei iegaršojies rakstīt. Protams, gada pirmajās dienās viņa vēl mazliet tielējās – sak’, nē, nē, es jau tāpat vien… tas jau nav izdošanai… kurš tad to lasīs...? Smieklīgi, vai ne? Kuru viņa gribēja piemānīt – mani? Pat aiz mīlīgi nolaistajām skropstām viltīgi zibsnīja jaunās rakstnieces azarts. Nu labi, es domāju, lai raksta – tikai interesanti, par ko? Pandēmija bija cauri, dzīve diezgan strauji atgriezusies vecajās sliedēs. Disertācija? Tas, protams, bija nopietni, bet vai ar to būtu pietiekami dienasgrāmatai? Labi, vienmēr jau var notikt kāda dabas kataklizma vai cits dramatisks notikums, kas tik ļoti satricina rāmo dzīves plūdumu, ka kļūst par iedvesmas avotu grāmatai, tomēr – piekritīsiet – ir diezgan muļķīgi pēc kaut kā tāda ilgoties. Īsāk sakot, 2022. gads nesolījās būt pārsteigumiem bagāts. Tā tas arī sākās, kā parasti – ar sniegainām ielām un visādām darīšanām. Un tad pienāca 24. februāris. Šajā dienā Zanei ierakstu nav. Tikai nākamajā dienā viņas dienasgrāmatā parādās teikums: “Vakar Krievija iebruka Ukrainā. Ir sācies karš.” Es rakstu 2023. gada martā. Šogad man vairāk par visu gribētos sagaidīt Zanes ierakstu: “Krievu armija ir izdzīta no Ukrainas. Karš ir beidzies.” Vilis Daudziņš

Māsa Magda

Inguna Bauere

“Sirds viņai dega padarīt latviešu zemi svētlaimīgu”, tā par vācbaltiešu muižnieci Magdalēnu Elizabeti fon Hallarti reiz teicis viņas draugs grāfs fon Cincendorfs. Kas bija šī apbrīnojamā sieviete, kuras sirds dega par latviešiem? Daudziem, iespējams, viņas dāsnais ieguldījums, lai vairotu latviešu garagaismu un pašapziņu, maz zināms. Pēc Ziemeļu kara (1700–1721), kļuvusi par Valmiermuižas pārvaldnieci, Hallarte izveidoja pirmo muižas skolu savu dzimtcilvēku bērniem. Valmieras Jēra kalnā viņa nodibināja skolotāju semināru, kura absolventi sāka strādāt plašajā Vidzemes teritorijā, vienlaikus būdami latviešu apgaismošanas misijas pārstāvji. Aktīvi atbalstot hernhūtiešu kustību un nodibinot Vidzemes brāļu draudzi, Hallarte veicināja latviešu nacionālās atmodas pirmsākumus.

Melno kleitu čuksti

Inguna Dimante

Pavadot vasaru leišmales Vecļaužos, topošā studente Kate sastop savu pirmo īsto mīlestību. Oto ir jauns, stabilās vērtībās audzināts lauksaimnieks. Taču izskatīgais jauneklis nav paredzēts viņai – tā vēstī pravietojums, kura avots slēpjas bezgala tālā senatnē. Gadsimtiem rūpīgi sargātais noslēpums sāk Kati apdraudēt, un viņai jāizvēlas: neticēt māņiem un cīnīties par mīlestību vai bēgt?

Monstra rotaļu laukums

Guntis Tālers

Henija Pelīte ir jauna, apņēmīga un vērīga meitene, kas nolēmusi sākt patstāvīgu dzīvi. Ieradusies Tukumā, lai strādātu un studētu, viņa noīrē dzīvokli kādā namā pilsētas centrā. Jau pirmajā vakarā Henija saprot, ka viņas jaunie kaimiņi ir visai spilgtas un pat dīvainas personības, katrs ar savām īpatnībām un “skeletiem” skapī. Kopdzīve vienā mājā ar šo raibo kompāniju solās būt dažbrīd skaļa, toties ģimeniski draudzīga. Tomēr drīz vien sāk risināties notikumi, kas noved pie traģiskām sekām, un Henija attopas, pati pret savu gribu iesaistījusies kāda mīklaina nāves gadījuma izmeklēšanā. Vai tiešām notikusī nelaime ir nejaušība? Bet varbūt kāds izdomājis nežēlīgu rotaļu ar nāvi un vēlas tajā iesaistīt pārējos mājas iedzīvotājus? Kurš no viņiem būs nākamais upuris?

Nemierīgās dvēseles. Veļu laika stāsti

Guntis Tālers

Visus krājumā “Nemierīgās dvēseles” iekļautos stāstus caurauž vienots vadmotīvs – cilvēka saskarsme ar tā saucamo “neredzamo pasauli”, dīvainu, noslēpumainu un neizpētītu dimensiju, no kuras mūs šķir dabas radīta aizsargsiena. Reizēm gadās, ka drošības barjera nezināmu iemeslu dēļ kļūst vājāka, ielaižot “tās puses” būtnes mūsu ikdienas dzīvē, un tad parasti sāk risināties dīvaini un neizskaidrojami notikumi, kuri tiek nodoti no paaudzes paaudzei, ar laiku kļūstot par leģendām, nostāstiem un ticējumiem. Viduslaiku ceļotāji allaž savās hronikās rakstījuši par Latviju (Livoniju) ar bijību un bailēm kā par burvju, raganu un vilkaču zemi, kas pārpilna baisu parādību. Un tiešām – ja papēta senos rakstus un folkloras avotus, no pagātnes tumsības paceļas visai draudīgi tēli, no kuriem daži, ļoti iespējams, nekur nav pazuduši arī mūsu dienās...

Pareizs laiks

Gunita Lagzdiņa

Vai ar aizlauztiem spārniem iespējams lidot? Pēc padsmit gadu laimes meklējumiem ārzemēs Terēze atgriežas Latvijā, lai kārtējo reizi visu sāktu no sākuma. Arī viņas jaunākajai māsai Gundegai dzīvē nav gājis viegli, bet nu beidzot viss šķiet nokārtojies – ir lielisks vīrs, pārtikusi dzīve un gaidāms pirmdzimtais. Arī Terēze sapņo par normālu ģimeni, taču karmas grābeklis nemitīgi piespēlē nepareizos vīriešus. Vai šoreiz viss izdosies vai arī sagaida kārtējais belziens pa pieri? Un kas ir labāk – turēties pie saviem principiem līdz galam un būt vienai un vientuļai vai nodot tos un samierināties ar laimes druskām no citu galda?

Pārēšanās ābece

Lelde Jauja

Grāmatas galvenā varone Ita par savu problēmu saka: “Pārēšanās – mans krusts, mana līdzgaitniece, mans labākais bezkājainais draugs. Bailīgi saucu tevi vārdā, bažīgi sāku pieņemt tevi kā daļu no sevis. Paēdis cilvēks – laimīgs cilvēks. Pārēdies cilvēks – nelaimīgs. Paēdis neēdušu nesaprot. Pārēdies nevienu nesaprot – nav spējīgs.” Kā gan ar šo “līdzgaitnieci” un “draugu” cīnīties? Varbūt tādu piņķerīgu lietu spēj šķetināt tikai profesionāls detektīvs? Nē, Ita ir nolēmusi iet citu ceļu: “Esmu nolīgusi ambiciozu kaktu detektīvu – sevi. Izmantošu novecojušas izmeklēšanas metodes, no kurām vairāk brēkas nekā jēgas. Šis būs mans ilgais ceļš kāpās. Jo vairāk ēdīšu, jo dziļāk iestigšu. Tad jau redzēs. Varbūt pārsteigšu pati sevi.” Lai nu kā tas Itai izdosies vai neizdosies, bet lasītāju noteikti šajā grāmatā gaida daudzi interesanti pārsteigumi!

Pazudusī meita

Vairis Ozols

Jau vairākas dienas ir pazudusi sešpadsmitgadīgā Ilze, un, kur viņu meklēt, nevienam nav ne jausmas. Kad izmisušie vecāki vēršas policijā, lietu uztic jaunajam izmeklētājam Aivaram, kurš turklāt kļuvis par īrnieku pazudušās meitenes ģimenes mājā. Pēdas ved gan uz pamesto fermas ūdenstorni, gan uz nomaļajām kāda bijušā Ilzes skolasbiedra mājām, gan uz tuvīno mežu un purvu. Taču izmeklēšanas gaitā Aivaram arvien vairāk šķiet, ka kaut kas nav kārtībā pašā Ilzes ģimenē…

Pieauguša puikas atmiņu klade

Valdis Klišāns

"Mēs, Padomijā dzimušie un augušie, rakstījām atmiņu klades saviem klasesbiedriem un draugiem. Arī šī ir atmiņu klade, tikai rakstīta mūsdienās. Tā nav jāuztver kā vēsturnieka veidots PSRS perioda analītisks vērtējums. Centos atainot Padomijā pieredzēto tā laika naiva pusaugu puikas un jauna studenta skatījumā. Kas toreiz mums interesēja? Tramvaji, automobiļi, kuģīši, un laivas, indiāņi, hokejs, kožlenes, magnetafoni, kā arī dažāda veida deficīts un aizliegtie augļi, kino, televīzija un grāmatas. Atmiņu kladē iekļautie sižetiņi agrāk bija publicēti Facebook, izraisot visdažādākos vērtējumus, tāpēc kladē esmu iekļāvis arī citu manu laikabiedru komentārus. Gribu novēlēt atmiņu klade kalpot kā laika mašīnai maniem vienaudžiem, savukārt jaunāku paaudžu lasītājiem tas varētu būt materiāls, kas ļautu labāk izprast savus vecvecākus un vecākus." Atmiņu klades pieaugušais autors Valdis Klišāns

Rubīna lapsas medības

Evija Zandberga, Dace Znotiņa

“Gudra, viltīga un neatvairāmi valdzinoša – šī grāmata pati ir kā lapsa, kas aizved neparedzamos piedzīvojumu līkločos. Lappusēs satiekas ierastā, ērtā ikdiena un sena maģija, bīstami noslēpumi, dziļi personiski mērķi un visam pāri – mums katram tik pazīstamā vēlme piederēt un iederēties… taču tas nekad nav tik vienkārši, kā gribētos. Un, kopā ar Auru un Rafaelu minot mīklu, kas ar katru soli pretī atrisinājumam kļūst tikai sarežģītāka, arvien rodas jautājums: vai asinis tiešām ir biezākas par ūdeni?” Laura Dreiže, rakstniece

Sainis

Džena Andersone

Dženas Andersones pirmais stāstu krājums “Dadži” jau ieguvis plašu lasītāju interesi un speciālistu atzinību. Tas tika nominēts Latvijas Literatūras gada balvai kategorijā “Spilgtākā debija” un saņēma speciālbalvu Egona Līva piemiņas konkursā “Krasta ļaudis”. Tagad pie lasītājiem dodas rakstnieces otrā grāmata “Sainis”, kurā iekļautie skarbie, neparastie stāsti vēsta par cilvēka identitātes, sava “es” meklējumiem saistībā ar vainas apziņu, pienākumu slogu un katra indivīda lomu sabiedrībā. Sainis – tā ir nasta, ko cilvēks nes līdzi visu savu dzīvi, bieži vien pats neapzinoties, kas viņam to uzlicis, kāpēc un uz kurieni viņš to stiepj. “.. vainas izjūta nolīst pār muguru kā silts, mierinošs lietus jūnijā. Vaina liek atkal celties un iet. Vaina mudina un kņudina. Vaina – tā ir tāda maza pātadziņa, kas uzšauj pa smadzenēm. Un tu šaujies augšā kā nātru sadzelts. Tu visu laiku esi kustībā kā tāds vilciņš. Ar vainas dopingu smadzenēs tu vari darīt lielas lietas. Tu kļūsti par pārcilvēku. Par varoni. Par jebko, kas nepieciešams, lai apslāpētu šo izjūtu. Tavs darba spars ir tik liels, ka tu vairs neesi tu pats.”

Santjago ceļš: plāksteris pēdām un sirdij

Zane Eniņa

“Ļaujies aizraujošam piedzīvojumam, kopā ar Zani izstaigājot Santjago ceļu Francijā, Spānijā, Portugālē un Latvijā! Viņa atklāj, kā ceļš mums liek sevi iepazīt dažādos līmeņos –fiziski, emocionāli, garīgi. Skaisti un patiesi skan Zanes rakstītais, sasniedzot Santjago katedrāli: “Pēkšņa laimes sajūta mijas ar tikpat pēkšņām skumjām. Vienā brīdī tu esi kā trauks, kas pilns līdz malām, nākamajā – tukšs līdz bezdibenim. Tas ir ceļa fenomens, kas cilvēkos atver slūžas emociju okeānam. Pēc 800 km prāts atrodas pilnīgi ārpus ierindas, bet ķermenis ir tik stiprs kā nekad dzīvē. Pārņem sajūta, ka iet ir viegli un gribas doties līdz bezgalībai un atpakaļ, bet ceļabiedrus pazīsti vismaz šo dzīvi, ja ne vēl kādu iepriekšējo. Manī bija tik daudz emociju, ka neatlika vietas vārdiem.” Ejot Latvijas Santjago ceļu, Zane jau skaidri zināja, ka piedzīvotais nonāks grāmatā, tāpēc viņa raksta: “Es nevaru melot pat tad, ja patiesība man nepatīk.” Tieši šī patiesība liek smieties un raudāt līdzi un padara Zanes stāstījumu dzīvu un saistošu. Grāmata sniedz atbildes ikvienam, kas vēl domā par došanos Santjago ceļā. Tā ir labs iedvesmas avots, lai beigtu domāt par iešanu, bet patiesi to izdarītu. Viens ir skaidrs – aizverot grāmatu, acu skatiens tiek vērsts uz mugursomu. Tā vien gribas to likt plecos un traukties gan tālēs zilajās, gan tepat tuvajās, lai piedzīvotu savu Santjago stāstu.” Sandra Rone, Latvijas Santjago ceļa izveides iniciatore

Sapnis par sargeņģeli

Maija Migla-Streiča

Skolas laika fotogrāfijās ar mazajam meitenītēm un zēniem, kas, rokās turot rudens ziedu pušķus, raugās objektīvā ar cerībām, bailēm vai prieku, autore atpazīst savus klasesbiedrus, atceras viņu dzīves ceļa sākumu. Runas par saulaino bērnību ir tikai mīts. Mazā dvēselīte ienāk pasaule vientuļa, un viņai viss jāapgūst no jauna. Labi, ja līdzās ir mīļas tuvinieku rokas un sirdis. Bet ja to nav? Tad jātveras zem Sargeņģeļa siltā spārna, bet arī šis tuvums visiem nav dots. Taču sapņot par Sargeņģeli nav liegts, un kas zina – ilgotais un piesauktais var piepildīties.

Sirdis puspievērtas

Ilze Upīte

Trīsdesmitgadniece Sonora atgriežas mājās pēc vairākiem Spānijā pavadītiem gadiem. Šeit viņu gaida ne tikai ģimene un draugi, bet arī sastapšanās ar inteliģento un pievilcīgo Olafu, kuram ir sava dzīves pieredzes bagāža un dvēseles dzīlēs rūpīgi glabāti noslēpumi. Turklāt pusaudze meita no pirmās laulības. Vai Sonora spēs atrast kopīgu valodu ar Alisi? Kādudien birojā Sonora iepazīstas ar Līvu. Arī viņa ir nesen pārradusies dzimtenē un tiecas pēc Sonoras sabiedrības un atbalsta. Bet vai jaunās sievietes nolūki ir tīri? Romāna varoņiem nevilšus nākas uzdot jautājumu sev pašiem – vai es esmu tas, kurš tikai pavēris otram savu sirdi? “Šis ir stāsts par mijiedarbību. Paļaušanās mijas ar šaubām. Saldais – ar rūgto. Uz spēles nav nekas cits kā sirds – plaši atvērta… puspievērta… aizvērta.”

Stāstiņi visiem pieaugušajiem

Zelda

Grāmatu "izrāvu cauri" vienā naktī, miegam atvēlot vien pāris stundu, bet arī tad zemapziņa ļāva sapnī dažām epizodēm atdzīvoties īsfilmu formātā. Vai grāmata domāta tikai auditorijai 40+? Es domāju vairākas dienas, līdz sapratu: nē, tā der ikvienam, kuram piemīt humora izjūta, pašironija, skaidrs prāts un ticība, ka brīnumi tomēr notiek. Ap 40 gadiem daudziem notiek tāds kā lūzums, un te nevajag uzreiz lietot nekādas klišejas par vecuma krīzēm – tā vienkārši notiek, un viss. Ir ļoti svarīgi, lai tad pa rokai būtu manis pieminētā humora izjūta, kas grāmatas varonei neapšaubāmi piemīt. Viņas dzīves epizodes cita pēc citas taisa virāžas, kurās izdzīvot un saglabāt veselu saprātu spēj tikai tāda sieviete, kurai ir pašcieņa un raiba dzīves pieredze, kas beigu beigās vien nostiprina pārliecību, ka arī slikti un jocīgi notikumi veido labas atmiņas, ja vien ir prasme tos tā uztvert. Nemaz nebrīnīšos, ja grāmata atdzīvosies TV seriāla vai pat kino veidolā – katrā ziņā es to gribētu redzēt! Baiba Sipeniece-Gavare

Šugerbušs. Absurdi stāstiņi vīriešiem

Ingrīda Zaķe

Ingrīdas Zaķes pirmais stāstu krājums “Šugerbušs” atver kādu jaunu lappusi latviešu literatūrā. Par saviem varoņiem pati autore stāsta: “Šugerbušs ir latviešu Misters Bīns. Šugerbušs ir neērts. Kaut kur jau viņš klīst starp mums pats savā nodabā, it kā nevienu netraucē, bet, kad uzduramies viņam kādā sadzīves situācijā, satrūkstamies: kas tas tāds?! Kur tādi rodas! Ko ar tādiem iesākt? Viņš nav viens. Ap viņu ir tādi paši īpatņi kā viņš. Un katram ir savs stāsts. Stāsti var aizkustināt, var sadusmot vai likt pasmieties. Un varbūt arī aizdomāties... Ja Šugerbušs kļūtu tikpat populārs kā Misters Bīns, mēs, iespējams, būtu aizpildījuši kādu tukšu nišu latviešu literatūrā un varbūt iepriecinātu kādu daļu lasītāju, kam šādu tekstu pietrūka.”

Svēto laiks

Linda Nemiera

Viņa tikai meklēja patvērumu. Viņa tikai vēlējās glābt savu dvēseli. Līdz divi likteņi savijās vienā. Žannas veiksmīgā karjera un ērtā dzīve slēpj tumšu pagātnes noslēpumu, kas apdraud viņas nākotni. Bīstamā situācijā Žanna ir spiesta meklēt patvērumu jaunbūvētā Pierīgas ciematā meža vidū. Tomēr pakāpeniski atklājas, ka šinī cilvēku un Dieva aizmirstajā nostūrī viņa nebūt nav viena. Tagad Žannai jāglābj ne tikai sava dzīvība, bet arī dvēsele. Realitāte savijas ar murgiem, līdz vairs nav viņas spēkos atšķirt vienu no otra...

Tuksnešu bridēji

Katrīna Kronberga

Pēc globālas katastrofas pasaule pārvērtusies tuksnešu klaidos, kuros patvērumu daudzviet radušas ļoti atšķirīgas kopienas. Viena no tām – Silmale, Ofēlijas Dūkas mājas, kas vēl aizvien glabā atmiņas par veco pasauli. Kādu dienu Silmalē ierodas ceļotājs, un Ofēlijas dzīve sagriežas kājām gaisā. Ir pamodušies meitenes instinkti – gan urdoša vēlme atrast sevi pieaugušo pasaulē, gan ilgas pēc Ceras – vietas, kurā varētu tikt apmierinātas visas cerības un gaidas un kura sniegtu pilnīgu drošību. Tuksneša smilšu un vēju melodijas pavadīta, Ofēlija dodas tālā ceļā, un viņai uzrodas biedrs – Hanss, kurš, iespējams, nepavisam nav tas, par ko uzdodas…

Uzgleznot laiku. Stāsti

Ēriks Kūlis

Uzgleznot laiku... Vai tas maz iespējams? Ne to laiku, ko skaita minūtes, stundas un dienas, bet to laiku, laikmetu, kurā dzīvojam. Laiks vienmēr ir bijis sarežģīts. Mūsdienās to iezīmē nesen piedzīvotā Covid-19 pandēmija, karš Ukrainā, inflācija, deflācija un politiskas kaislības. Lai cik neiespējami šķiet to visu uzgleznot, rakstnieks Ēriks Kūlis ņem savu vārdu paleti un spēcīgiem triepieniem glezno. Indīgi zilā krāsa noder ironijai (stāstos "Lapkriša neērtības", "Vēja radītāji"), salātzaļā - smieklu devai ("Vīru runa"), bet dvēseliski balto un sāpīgi melno rakstnieks izvēlas, kad jāattēlo skaudrais vēstījums par Petro no Mihailivkas ciema Ukrainā ("Lai viss ir kā pie cilvēkiem").

Viltus saules

Vija Laganovska

“Vārdam “saule” ir īpaša nozīme latviešu valodā. Saules kulta strāvojumi piepilda mūsu ikdienu, un vārdu savienojumu sekot saulei varētu uzskatīt par sinonīmu vārdam “dzīvot”. Bet arī sekot viltus saulēm – tā ir pazīstama un laikmetīga parādība. Romāns tapis no stāsta ar tādu pašu nosaukumu, kurš iekļauts krājumā “Pirms un pēc”. Parasti saviem varoņiem izdomāju priekšvēsturi, kuru neatspoguļoju stāstos, tomēr man ir skaidrs, kur katrs tēls dzimis, audzis un kas ar viņa dzimtu noticis. Gluži mistiskā veidā manis izdomātais tēls aizved uz vienu vai citu pilsētu, vietu, māju, liek satikt konkrētus cilvēkus. Tam, kādēļ romāna sižets ieplūst Dobelē, kāpēc tā varoņu liktenis savijas ar savulaik reālām vēsturiskām personībām – Dobeles mācītāju Jāni Straumani un viņa dēlu, ķīmiķi Mārtiņu Straumani, – varētu atrast loģisku izskaidrojumu pašas dzīvē. Iekšējās jēgas meklējumi mani šoreiz aizrāva tik ļoti, ka tapa romāns.”

Zvaigžņu dārzi

Sandra Krūmiņa

Elga strādā observatorijā par šovu vadītāju, vislabprātāk atpūšas mežos un nekādiem māņiem netic. Tomēr pēc naksnīgas pastaigas pa purvu viņai no prāta neiziet kāds spokains, šķietami parasts nokaltis koks. Brīžiem liekas: tas viņu gluži vai vajā. Savā darbavietā gatavojot šovu par senlatviešu debesu mītiem, Elga uzzina, ka folklora glabā daudz agrāk nezināma - stāstus, kas senčiem izskaidroja pasauli, simbolus, kas mierināja grūtībās...un brīdinājumus uzmanīties veļu valstības tuvumā. Nav viegli tam visam noticēt, taču notikumi ap Elgu kļūst arvien baisāki, un nav vairs citas iespējas kā cerēt - folklorā būs atrodams arī glābiņš...